Galvenie darba vides dizaina un labsajūtas faktori

Ja jūs ieguldāt līdzekļus darba vietas labsajūtā, kā varat zināt, kāds būs jūsu ieguvums? To pateiks Džūlija Ajuso Sančesa (Julia Ayuso Sanchez), “People Lab” vadītāja nekustamā īpašuma pakalpojumu sniedzējā “CBRE”. Viņa ir izstrādājusi rīku, lai izmērītu iezīmes, kas var uzlabot darba vietas produktivitāti un labsajūtu. Izdošanās ir atkarīga no biofīlijas.

Ekspertu intervijas Birojs

Džūlija Ajuso Sančesa, arhitektūras doktore, vada “CBRE Lab”, uz cilvēkiem vērstu inovācijas telpu, kas integrē pētījuma procesus reālās dzīves lietošanas piemēros. Viņas pētījumi Madrides Politehniskajā universitātē un Tokijas Keijo universitātē koncentrējās uz augu, dienasgaismas un koksnes izmantošanu, lai uzlabotu darba vietu iespējas.

format_quote

Vairākos pētījumos apliecināts, ka darba vides dizains gan palielina produktivitāti, gan uzlabo lietotāju labklājību. Bet kā iespējams izmērīt šo uzlabojumu?

 

Julia_200px.jpg

“Vairākos pētījumos apliecināts, ka darba vides dizains gan palielina produktivitāti, gan uzlabo lietotāju labklājību. Bet kā iespējams izmērīt šo uzlabojumu?”

Džūlija apskatīja šo jautājumu doktorantūras pētījumu programmā, un viņai izdevās iegūt atbildes. Sava doktora darba ietvaros viņa izstrādāja rīku, kas izmēra produktivitātes palielināšanos un labklājību, ko rada arhitektūras dizains.

“Rīks ir balstīts zinātniskā metodē un holistiskā pieejā, kas ņem vērā fizioloģiskos, psiholoģiskos, emocionālos un kulturālos faktorus, kuri ietekmē produktivitāti un labklājību,” stāsta Džūlija.

Rezultāti parāda, ka darba vietas dizainā iekļautas biofīliskas īpašības uzlabo produktivitāti un radošumu, kā arī labklājību un veselību.

“Šis rīks, kas izstrādāts un pārbaudīts sākotnējos eksperimentos, atklāj ceļu uz palielinātu produktivitāti darba vietā, salīdzinot ar pašreizējo praksi,” viņa apgalvo.

Džūlija izskaidro – nav vienas maģiskās receptes izcilai darba videi vai labklājības definīcijai, taču viņa ir secinājusi, ka izcilā darba vidē tiek pielietoti trīs konkrēti faktori:

1. Personalizēšana

“Darba vietas vairs nav vietas, kas paredzētas tikai strādāšanai; tās kļūst par uzņēmuma iespēju radīt kopienas sajūtu un veicināt sadarbību.”

2. Ieguvumu demonstrēšana darbiniekiem ar tiešu skaidrojumu

“Es esmu noteikusi 63,34 procentu produktivitātes pieaugumu un 137,50 procentu radošuma pieaugumu tad, ja lietotajiem tiek piedāvāts ne tikai izcils dizains, bet arī atbilstošā apmācība darba vietas izmantošanai.”

3. Augu akvārijs: biofīliska dizaina melnais zirdziņš

“Viens konkrēts biofīliskā dizaina risinājums ir akvāriju dizains jeb zemūdens labiekārtošana. Tā apvieno tādus dažādos dabiskos elementus, kā augus, skābekļa ražošanu, ūdens skaņu un kustību un cirkādisko apgaismojumu. Daudzos pētījumos secināts, ka augu akvārijiem ir ietekme uz iekšējās vides apstākļiem, jo tie regulē apkārtējo gaisa mitrumu un uzlabo termālo komfortu. Tas savukārt nozīmē personīgās labklājības augstāku līmeni ar kvantificējamām priekšrocībām.”

Savos pētījumos jūs nemērījāt skaņu. Kāds ir tā iemesls?

“Jau iepriekš veikti vairāki pētījumi, kas ļauj novērtēt iekštelpu vides iezīmju ietekmi attiecībā uz elektriskajām un mehāniskajām sistēmām, termiskajiem faktoriem, troksni un vibrācijām, ergonomiku un biroja iekārtojumu. Mans doktora darbs ir viens no pirmajiem pētījumiem, kas novērtē un izmēra dažādus mainīgos, kas attiecas uz biofīliskā dizaina idejām. Līdz šim relatīvi maz uzmanības ir veltīta biofīliskā dizaina lomai iekštelpu vidē, kas tiek definēta kā telpa ēkās ar dabiskiem elementiem.

Kā Jūs savos projektos “CBRE” atrisināt akustikas problēmas?

“Nedomāju, ka pašlaik kāds uzskatītu, ka labs risinājums ir likt darbiniekiem sēdēt izolētu telpiņu rindā. Tāpat arī šī nav vienkārša diskusija par privāto biroju salīdzinājumu ar atvērta tipa birojiem. Maz ticams, ka pilnīgi atvērta tipa birojs bez dažādām telpu kategorijām un bez optimāla akustikas risinājuma atbildīs mūsdienīgas un spējas organizācijas vajadzībām. Mēs visi piekrītam, ka ir pienācis laiks pārmaiņām, taču izpilddirektori un finanšu direktori parasti vaicā, kāda būs ieguldījumu atdeve. Un tas ir saprotams jautājums. Tāpēc mums nepieciešams stingri zinātniski pamatot aprēķinus, kuros redzama produktivitātes izaugsme dažādās darba vidēs.”

format_quote

Šis rīks, kas izstrādāts un pārbaudīts sākotnējos eksperimentos, atklāj ceļu uz palielinātu produktivitāti darba vietā, salīdzinot ar pašreizējo praksi.

Jūs esat dzīvojusi un strādājusi Japānā un tur arī veikusi pētījumus. Vai, izstrādājot izcilu darba vietu, nepieciešams ņemt vērā kultūras atšķirības?

“Lai parādītu, kā strādā manas metodes, man parasti patīk parādīt veiksmīgus piemērus Japānā, Spānijā un Lielbritānijā, taču man patīk demonstrēt arī vienu kļūdu. Es veicu pētījumu Japānas uzņēmumam, kas ražo un izstrādā koka interjera materiālus. Šī uzņēmuma tirgus ir galvenokārt saistīts ar dzīvojamajām ēkām, bet tas vēlas izplesties arī biroju jomā. Ņemot vērā šo mērķi, mēs veicām eksperimentu, salīdzinot divas telpas: vienu ar plastmasas materiālu, kas imitē koku, un otru – ar brīnišķīgu dabisko koku.

“Rezultātā cilvēki telpā ar dabisko koku bija ne tikai mazāk produktīvi, bet arī sūdzējās par fizisku neērtību simptomiem. Šīs situācijas iemesls bija kulturāls. Eksperimenta dalībnieki bija 18 gadus veci Japānas jaunieši, kas bija dzimuši Japānā un pieraduši izmantot plastmasas konstrukcijas. Viņiem traucēja koka smarža, un viņi jutās mājīgāk, ja apkārt bija plastmasa. Secinājums ir tāds, ka nav iespējams atrast vienu risinājumu visam situācijām – nepieciešams izmantot mērījumu metodes.”

 

 

Teksts: Lārss Virtens (Lars Wirtén)