Termiskais komforts
Termiskais komforts raksturo to, cik apmierināti cilvēki ir ar siltuma pakāpi telpās. Tas attiecas uz apstākļiem, kuros lielākā daļa cilvēku jūtas ērti.
Pamatojoties uz dažādiem pētījumiem, siltuma komforts ir svarīgākais rādītājs iekštelpu vides izpētē1.
Vairākumā ēku griesti ir vienīgā virsma, kas paliek nenosegta. Uz grīdas, piemēram, bieži vien stāv mēbeles, paklāji, dažāda veida tehnika, u.t.t. Griesti ir liela siltuma cirkulācijas virsma. Līdz ar to griestiem ir svarīgāka loma, kad runa iet par termisko komfortu.
Kādi apstīkļi iespaido iekštelpu siltuma vidi?
Siltuma apmaiņa starp cilvēka ķermeni un apkārtējo vidi parasti notiek tŗīs veidos caur:
- radiāciju
- konvekciju
- iztvaikošanu.
Iekštelpu siltuma vidi ietekmē iekšēji un ārēji avoti.
Ierastākie karstuma avoti:
- elektriskais aprīkojums (piemēram, apgaismojuma ķermeņi un kompjūtertehnika)
- saules radiācija
- cilvēku klātbūtne
Ierastākie aukstuma avoti:
- logu virsmas
- slikti siltinātas sienas
- termiskie tilti konstrukcijās
Visi šie avoti ietekmē to, kā cilvēki uztver savu vidi un komforta līmeni telpā.2
Termiskais komforts ir tas, kā mūsu ķermeņi uztver karstumu un aukstumu telpā.
Faktori, kas iespaido termisko komfortu
Termisko komfortu lielākoties iespaido seši faktori, kam ir jābūt līdzsvarā, lai radītu apmierinošu vidi.
| Gaisa temperatūra | ierasts termiskā komforta faktors, to var viegli ietekmēt ar pasīvu un mehānisku sildīšanu un ventilāciju. |
||
| Starojuma temperatūra | visu virsmu kopējā temperatūra. Savienojot to ar gaisa temperatūru, var noteikt telpas operatīvo temperatūru, kas ir svarīgākais termiskā komforta komponents. |
||
| Gaisa plūsma | nosaka gaisa plūsmas ātrumu un virzienu telpā. Strauja gaisa kustība telpā parasti izraisa sūdzības par caurvēju. |
||
| Mitrums | (vai relatīvs mitrums) ir mitruma sastavs gaisā. Pārāk augsts vai zems mitruma līmenis var radīt diskomfortu. |
||
| Apģērbs | insulācijas apjoms ķermenim. Jo vairāk apģērba jo mazāk siltums tiek zaudēts caur ādu. Līdz ar to zemāka iekštelpu temperatūra ir komfortabla. |
||
| Fizisko aktivitāšu līmenis | (savādāk saukts par metabolisma karstumu) ta iespaidā ķermenis ražo vairāk karstuma un līdz ar to tas iespaido arī to, ka mēs uztveram temperatūru telpā. |
Praksē ir sekojoši faktori, ko iespaido griestu virsmu veids:
- Gaisa temperatūra, gaisam saskaroties ar griestu plāksnēm tas tiek atdzesēts, kā TABS gadījumā.
- Starojuma temperatūra, kā gaismu atstarojošs griestu segums varētu ietekmēt telpas temperatūru.
- Gaisa plūsma, kā tas varētu ietekmēt dispozīciju absorbētājiem un gaisa plūsmu starp paneļu spraugām, caur kuru var rasties konvekcija.
Vidējais komforta rādītājs
Kombinējot visus iepriekš minētos faktorus, var tikt aprēķināts vidējais komforta rādītājs3. Diemžēl, dažreiz nav iespējams izveidot tādu termisko vidi, kas apmierinātu visus ēkas iemītniekus.
Šādos gadījumos ir iespējams radīt apstākļus, kas apmierinās lielāko daļu iemītnieku4. Ja šī metode tiek apvienota ar individuālu termisko kontroli (piemēram, piemērotu apģērbu vai vēdināšanu), kopējā apmierinātība ar iekštelpu vidi noteikti uzlabosies.
Termiskais komforts iespaido veiktspēju
Termiskie apstākļi var iespaidot iemītnieku veiktspēju. Termisks diskomforts var izraisīt:
- izklaidību
- sliktu pašsajūtu
- samazinātu koncetrēšanās spēju5
Termiskais komforts un akustika
Ja augstas kvalitātes iekštelpu vide ir atkarīga no siltuma komforta, ir svarīgi domāt par to kombinācijā ar citiem iekštelpu parametriem, piemēram:
- akustiku
- apgaismojumu
- gaisa kvalitāti
Akustikas nozīmīgums iemītnieku labsajūtas sasniegšanai ir jau pierādīts. Tie patiesībā ir apvienoti faktori:
Nepietiekama akustika savienojumā ar slikto siltuma komfortu pasliktinās vidi dubultā un padarīs to neciešamo iemītniekiem.
No arhitektūras viedokļa, siltuma komforts saistās ar mīkstiem materiāliem un gludām virsmām, piemēram, auduma un koka materiāliem. Gludas un cietas virsmas (izgatavotas no metāla un akmens) tiek uztvertas kā negatīvi faktori siltuma komfortam.
Līdz šim nav zinātniski pierādīta iemesls šai uztverei, taču varētu pieņemt, ka tas attiecas uz uztveri radiācijas apmaiņā ar konkrētu virsmu. Tas ir saistīts ar izstarojumu. Izstarošanas svārstās no 0 līdz 1, kur spīdīgas, metāla virsmas liecina par izstarošanu tuvu 0, un matētas virsmas ir tuvu 1.
Tāpēc pilnībā nosegti skaņas absorbējoši griesti veicinās gan siltuma un akustisko komfortu ēkas iemītniekiem. Atkarībā no temperatūras vadības sistēmas tipiskā mūsdienu ēkā, Ecophon piedāvā dažādus produktu risinājumus, kas piemērojami katrā atsevišķā gadījumā, lai nodrošinātu augstu iekštelpu komforta līmeni.
HVAC sistēmas integrēšana ar akustiskiem risinājumiem
Parastās ēkās akustiskie griesti ir interfeiss starp ēkas karkasu un aprīkojumu (HVAC, apgaismojumu, u.t.t.). Tie parasti nosedz 80-90% no grīdas virsmas no sienas līdz sienai.
E-instrumenti,piemēram Rasēšanas palīgs piedāvā plašu ideju klāstu kā integrēt HVAC sistēmas ar akustiskajiem risinājumiem.
Pēdējos gados arvien biežāk tiek uzstādītas ūdens apkures un dzesēšanas sistēmas. Ja griesti ir pilnībā nosegti, tad skaņas absorbentu pārklājums tiek samazināts līdz 40-70% no griestu virsmas.
Sienu absorbenti ir liels palīgs akustiskajiem griestiem, ja nav iespējas noklāt ar absorbentiem lielāku griestu platību.
Termiski-Aktivizēta ēku sistēma
Ēkās ar betona kodola dzesēšanu, ko sauc arī par TABS (Termiski-Aktivizētā ēku sistēma), griesti nevar pilnībā nosegt termopārnesi, lai ļautu enerģijai plūst starp telpu un betona plāksnēm. Tas var nākt par labu telpu akustiskai optimizācijai.
Atkarībā no dzesēšanas sistēmas, šādas ēkas var aprīkot ar brīvi iekārtām griestu plāksnēm vai baffles plāksnēm, kas kontrolēs telpas akustiku, kombinācijās ar sienu absorbētājiem. Pētījumi pierāda, ka TABS ēkās ir iespējams sasniegt augstu termiskā komforta līmeni, izmantojot līdz pat 60% brīvi iekārto griestu plāksnēm6.
Lai novērtētu horizontālo absorbentu iespaidu uz istabas temperatūru, Ecophon ir attīstījis TRNSYS - vienu no novatīvākajām un visvairāk izmantotajām termiskām simulācijas sistēmām. Lūdzat kopiju no savas tehniskā dizaina atbalsta komandas.
Papildus informācijai, lejuplādē savu ownload our knowledge guide (pdf)
References
1. M. Frontczak, P. Wargocki, Literature survey on how different factors influence human comfort in indoor environments. Build. Environ. 46, pp. 922-937, 2011.
2. S.P. Corgnati, M. Gameiro da Silva, R. Ansaldi, E. Asadi, J.J. Costa, M. Filippi, J. Kaczmarczyk, A.K. Melikov, B.W. Olesen, Z. Popiolek, P. Wargocki, Indoor climate quality assessment – evaluation of indoor thermal and indoor air quality. Rehva Guidebook 14. Rehva, Brussels, 2011.
3. T. Witterseh, Environmental perception, SBS symptoms and the performance of office work under combined exposures to temperature, noise and air pollution, PhD Thesis, Technical University of Denmark, 2001
4. EN 15251:2007-08,Indoor environmental input parameters for design and assessment of energy performance of buildings addressing indoor air quality, thermal environment, lighting and acoustics. European Committee for Standardization, 2007.
5. J. Varjo, V. Hongisto, A. Haapakangas, H. Maula, H. Koskela, J. Hyönä, Simultaneous effects of irrelevant speech, temperature and ventilation rate on performance and satisfaction in open-plan offices. Journal of Environmental Psychology 44, pp. 16–33, 2015.
6. N. Rage, Experimental and theoretical study of the influence of acoustic panels on the heat exchange between Thermo-Active Building Systems (TABS), the occupants and the room. MSc thesis, Technical University of Denmark, 2015.